rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
aizdomājos.
družka/kaimiņiene mani nav uzaicinājusi uz savu dz.d. (otra družka/kaimiņiene izpļāpājās)

un no vienas puses es tikai jūtos atvieglota.
jo tā jau ir tikai mea culpa, neesmu bijusi kopš decembra ciemos (blakus mājā, ja!) no kautkādiem citiem pasākumiem esmu izvairījusies, zvanīt pati nekad nezvanu...

bet tas, par ko aizdomājos,ir mana dz.d.
kas vispār šogad pie manis nāks, ja daži vairs LV nedzīvo, ar citiem esmu pātraukusi komunikāciju specjāli, ar citiem tā pazudusi pati no sevis...
šķiet,ka pārmaiņas pēc, visiem būs,kur apsēsties..

no vienas puses ir žēl. jo draugi no vidusskolas ir... īpaši. bet tai pat laikā, tikai tāpēc turēties kopā...

ai,es esmu tik nenormāli nekomunikabla, man tik ļoti nevajag cilvēkus, jo tik labi ir pašai ar sevi,ka es jau pat nezinu,kas ir kas
  • es jau ar labprāt aizietu, bet man nepatīk sveši, inteliģenti cilvēki

    bet es tevi varu dzimšansdienā uzaicināt uz sušī vai ko tml ;)
    • nekā nebij, Tu jau pagāšgad atairējies ar kruķiem!

      manu dz.d. pozitīvā puse ir tā,ka neviens nevienam neuzbāžas, katrs pats izdomā,ar ko grib vai negrib komunicēt, bračka, piemēram, vienmeŗ sēž stūrī un kvasī visīti.

      pie šī koncepta nonācu,kad sapratu,ka man nav ne jausmas,kā sapludināt dažādas kompānijas un cilvēkus un pāris reizes bija baisi stīvi un neforši. a tagad katrs nāk savā laikā,un viss tā dinamiski saplūst un man šķiet,ka visi ir vienmeŗ apmierināti.
      • hmm, moš var aizbrist arī, draugas var ņemt līdzi?
Powered by Sviesta Ciba