rūsganais sprakšķis

aizdomājos.
družka/kaimiņiene mani nav uzaicinājusi uz savu dz.d. (otra družka/kaimiņiene izpļāpājās)

un no vienas puses es tikai jūtos atvieglota.
jo tā jau ir tikai mea culpa, neesmu bijusi kopš decembra ciemos (blakus mājā, ja!) no kautkādiem citiem pasākumiem esmu izvairījusies, zvanīt pati nekad nezvanu...

bet tas, par ko aizdomājos,ir mana dz.d.
kas vispār šogad pie manis nāks, ja daži vairs LV nedzīvo, ar citiem esmu pātraukusi komunikāciju specjāli, ar citiem tā pazudusi pati no sevis...
šķiet,ka pārmaiņas pēc, visiem būs,kur apsēsties..

no vienas puses ir žēl. jo draugi no vidusskolas ir... īpaši. bet tai pat laikā, tikai tāpēc turēties kopā...

ai,es esmu tik nenormāli nekomunikabla, man tik ļoti nevajag cilvēkus, jo tik labi ir pašai ar sevi,ka es jau pat nezinu,kas ir kas