skatos kaukādas bildes no Latvijas Stila un Modes Balvas un domāju, vai tiešām tas,ka tur dabon ielūgumu jeb kā jau cilvēki uzzin un nonāk šādos notikumos - vai tiešām tāpēc,ka ir iespēja iet, ir jāiet, jeb tas ir tāds aklums,ka pašam liekas,ka māki saģērbties.
jo man liekas, ka tā ir graujoša ironija atrasties uz šāda pasākuma (nu,ok,man nav viedokļa par pasākumu un Latvijas mērogu un tā, bet ja tīri skatāmies uz nosaukumu) sarkanā paklāja un būt saģērbušamies tā,kā viena daļa jaunuvju.
vēl arī es padomāju,ka man viss riebjas un es gribu iet nošauties, jo man gribas daudz jaunas un stilīgas drēbes
vēl,protams, es kārtējo reizi pie sevis atzinu, cik slikts cilvēks es esmu, tādu uzmanību lupatām pievēršot, bet es neko nevaru padarīt,ka man patīk skatīties uz kautko,kas ir skaisti.
jo man liekas, ka tā ir graujoša ironija atrasties uz šāda pasākuma (nu,ok,man nav viedokļa par pasākumu un Latvijas mērogu un tā, bet ja tīri skatāmies uz nosaukumu) sarkanā paklāja un būt saģērbušamies tā,kā viena daļa jaunuvju.
vēl arī es padomāju,ka man viss riebjas un es gribu iet nošauties, jo man gribas daudz jaunas un stilīgas drēbes
vēl,protams, es kārtējo reizi pie sevis atzinu, cik slikts cilvēks es esmu, tādu uzmanību lupatām pievēršot, bet es neko nevaru padarīt,ka man patīk skatīties uz kautko,kas ir skaisti.
bet mana garderobe ir tik alternatīvi piemērota man,ka pat ja es saņemtos uz šopingu, veikalos neko sev pieskaņotu nevaru atrast, tapēc besis :(
dīvainā kārtā tajās retajās reizēs, kad esmu veikalā, man pēdējā laikā pat ir izdevies atrast tieši to, ko gribu, nu, vai vismaz ļoti tuvu tam. tas laikam atkarīgs no ekspektācijām.
tā arī vairāk neesmu mēģinājusi.