rūsganais sprakšķis

kaķis bļāva minūtes piecas, lai paustu savu sajūsmu,ka esmu atnākusi mājās. pārtruacu sajūsmas uzplūdus iztīrot aci, tagad apvainojies sēž un mazgājās.

mātes ciemošānās pārlieku tos mājlopus izlaiž, šitā jau es varis uz darbu nevarēšu aiziet, jo viņiem liksies, ka vislaik kādam mājās jābūt.

diez, iet staigāt, jeb pabeigt epilatoriskos pasākumus?
JA es rīt eju uz Vecrīgu un zinu,ka zem biksēm esmu Džungļu Džeina, vismaz drošs,ka kāja nepaslīdēs, bet no otras puses, varbūt tomēr vjag paslidināties?