rūsganais sprakšķis

mufs

11/24/11 06:38 pm

kaķis bļāva minūtes piecas, lai paustu savu sajūsmu,ka esmu atnākusi mājās. pārtruacu sajūsmas uzplūdus iztīrot aci, tagad apvainojies sēž un mazgājās.

mātes ciemošānās pārlieku tos mājlopus izlaiž, šitā jau es varis uz darbu nevarēšu aiziet, jo viņiem liksies, ka vislaik kādam mājās jābūt.

diez, iet staigāt, jeb pabeigt epilatoriskos pasākumus?
JA es rīt eju uz Vecrīgu un zinu,ka zem biksēm esmu Džungļu Džeina, vismaz drošs,ka kāja nepaslīdēs, bet no otras puses, varbūt tomēr vjag paslidināties?

• 20 comments
• Leave a comment

• samta

  11/24/11 09:57 pm

  man atkal liekas, ka ''ak, skaistā jaunība'' atbilstošs manā dzīvē ir visai maz un patiesībā, salīdzinot ar manām draudzenēm, draugiem, paziņām, tā arī ir. es jau tāds vairāk drūms rūķis divos darbos un pilna laika studijās nomākts. bet tas nu tā.
  atbildot uz tavu jautājumu, sapriecājos par kaķi, jo esmu miljons procentīga dzīvnieku mīļotāja un man visu dzīvi ir piederējis kāds kustonītis, izņemot pēdējos divus dzīves gadus, un šausmu tukšums iekšā mīt ar mīkstu spalvu un garu asti.
  un par vecrīgā iešanu arī esmu sajūsmā. pilnīgi caur sevi izjūtu visu to pucēšanās un brūtēšanās sajūtu. ej obligāti, jā, jā. un slidināties arī vajg. :)

  • Reply
  • Parent
  • Thread

  • mufs

    11/24/11 10:52 pm

    

    nujā, laikam jau- ar ko salīdzina :)
    
    bet par mājlopiem, jā, tas ir baigi forši, un kad tie mani abi ērmi vēl sāk cirku rādīt viens otru nost kosdami, vai - kad nakti katrs no sava sāna piespiežas....
    tad , ikurāt, pāriet vēlēsanās kautkur iet un brūtēties, jo ir tik labi mājās...

    • Reply
    • Parent