rūsganais sprakšķis

man ir gana rakstura īpašību,kas pašai diezgan nepatīk, daļa no tām, es ceru,ka plašākai publikai pat nav aplūkojama, jo izpaužas vien manā galvā. bet nu KĀ izpaužas, idritvaimicīt.

ir piecpact pāri divpactiem un es sev ielēju viskiju,cik ļoti pati sevi esmu izbesījusi
šoreiz ar kautkādu jobano teicamnieces-vienmērizgludinātāsapkaklītes-pirmāpacelšuroku-skolotāj-tizlumu

šitas ir regulāri,bet šodien bija īpaši smagā formā.

MANVAIGPIRMAI, jopt

shēma - pienāk epasts ar jautājumu, kasturtastāds. uz pirmo aci nevaru pateikt, saku, pastīšos. uuuun metos iekšā, simpiēsmit logi vaļā, eksportējam,pivotējam,filtrējam aizelsušies, jo taču VAJAG būt gudrākajai savā palīgskolas 3.klasē, vajag.

tā,ka rokas trīc,acis izbolītas, mēle izkārta

riebj skatīties.

ā,gribēju paprasīt vēl šito, ja reiz izplājam savus trūkums šon

man ir tuvu neiespējami teikt cilvēkiem acīs,ka viņi slikti dara savu darbu, vai tas būtu oficiants,pavārs,taksists,šuvējs vai, meeh, personīgais mājāzis.

saproties, dabūt bij tik grūti un pašai tīrīt toč negribas, bet

takā slapjas lupatas švīkas uz klavierēm. uz spoguļa. takā aizmirst podiem pogas nopulēt. ok,es pieņemu,ka ja netika atrunāts,ka pišļi no griestiem jānosūc,tad mož tas tip nav jādara. un tādā garā.

un es nevaru saprast,kā to pateikt, lai švikas nebūtu, bet arī mājāzis neaizmuktu.

jo,tad,kad es saku,tas parasti sanāk no lielgabala uz zvirbuļiem. nav man tādu superspēju,kā korekti norādīt uz otra trūkumiem.

saki,dakter, kā?