rūsganais sprakšķis

nēnu,tak pat visās pasakās saka - "everything comes with a price",bet man tak mūždien liekas,ka tas uz mani neattiecas...

kāds varēja pateikt,ka nokrītoties svarā ņems un nobruks zobiem emalja. jā,man nudien patīk savas pakaļas tievāka versija, bet bailes no zobārsta, izbirušiem zobiem, protēzes glāžītē utt stāv daudz augstāk pāri visam. Un es gribu ēst saldumus bez sāpju sajūtas.

Zobārste,pie kuras aiztesos, noraustīja plecus, ieteica neēst zemenes, lietot florētaku zobupastu un "nu,es varu te noslīpēt un uzlikt plombīti" like, sure, man tas ir kautkādiem 6 zobiem šobrīd un Kas Vēl Sekos?
pirmkārt- sāp, otrkārt- tur ir brūnāks pleķis, dakter,ko man darīt? šauties uzreiz nosti?
uzēst atpakaļ tos 8 kilogramus diezvai līdzēs. vienīgais risinājums,ko redzu, ir konvertēties islāmā un nēsāt to paltraku,lai nekad neviens vairs manu sakodienu neredz.

runājot par modi (jājā,es zinu,ka neviens ar mani nerunā, es pat sevi garlaikoju) bet tātad,runājot par modi, man bezgala patīk,ka plauktos ir atgriezušies bodiji (kā tie pareizi saucas latviski?).

bet. tiešām,tiešām kāds no tiem dizainētājiem varētu pats pastaigāt veselu dienu ar tādu berzeli starp kājām, nudien, nevienam neienāk prātā,ka aizdarei kājstarpē jābūt delikātai? protams,vēl vairāk ģēniji ir tie,kas aizdari nemaz nav paredzējuši, maucies iekšā un viss. viņi acīmredzot ir no tiem,kas uzskata,ka princeses nečurā.

kamēr es blandos pa pasauli, ledusskapī iemeties errors un 3 lielie skābie krējumi.

ir kādas lieliskas idejas, izņemot "izbaro kaimiņmajas kaķiem", kā tās patērēt? žēl kaķu,treknais krējums,ka caureju nedabon.