rūsganais sprakšķis

nēnu,tak pat visās pasakās saka - "everything comes with a price",bet man tak mūždien liekas,ka tas uz mani neattiecas...

kāds varēja pateikt,ka nokrītoties svarā ņems un nobruks zobiem emalja. jā,man nudien patīk savas pakaļas tievāka versija, bet bailes no zobārsta, izbirušiem zobiem, protēzes glāžītē utt stāv daudz augstāk pāri visam. Un es gribu ēst saldumus bez sāpju sajūtas.

Zobārste,pie kuras aiztesos, noraustīja plecus, ieteica neēst zemenes, lietot florētaku zobupastu un "nu,es varu te noslīpēt un uzlikt plombīti" like, sure, man tas ir kautkādiem 6 zobiem šobrīd un Kas Vēl Sekos?
pirmkārt- sāp, otrkārt- tur ir brūnāks pleķis, dakter,ko man darīt? šauties uzreiz nosti?
uzēst atpakaļ tos 8 kilogramus diezvai līdzēs. vienīgais risinājums,ko redzu, ir konvertēties islāmā un nēsāt to paltraku,lai nekad neviens vairs manu sakodienu neredz.

tākā sāk gribēties ēst, bet,lai arī jau pagājušas stundas 3, narkoze ne nieka nenāk vaļā

itkā jau sutināts teļa vaigs skaitāds gards, bet baidos,ka jēls pašas vaigs varētu nebūt īsti tas,ko šodien prasās

ka neiet, ta neiet.

zobam plombes gabals nolūza. jeb plombei zoba gabals.

jebkurā gadienā jāiet pie tā šausmu daktera rīt.

nesaprotu,kāpēc vienādiņ,kad jāiet pie higiēnista un es mirstu no bailēm, vienlaicīgi ir jāmirst arī no MR???

citās ziņās, es esmu pagalam apdolbīta no pretsāpenēm un Androīds pirmoreiz sakāva mani durakā....
vat a šeim.

viņi atsūta smuki īsziņu ar mājienu ar sūdainu mietu atgādinājumu, ka būtu tā kā laiks hihiēnai, tu cilvēks ņem,kamēr saņemies dūšu, piezvani..... !!! un tad viņi tev ātrākais piedāvā laiku pēc vairāk kā 2 nedēļām pašā rīta agrumā, kad es visu naudu būšu nodzērusi , kad man vairāk drosmes atkal nebūs ne kripatas!

visu seju nošķieda ar sodas strūklu

negribu trrrrkš!!