rūsganais sprakšķis

mūsdienu tehnoloģijas.

ņemot vērā vērā ņemamo,sapratu,ka no way esmu spējīga uz smalltālkiem un bez rupjībām atbildēt uz standartizētajiem jautājumiem "kā tad jūties" utt

tāpēc nomainīju visos soctīklos datumus un atslēdzu telefonu (ok,pirms tam piezvanīju mammai,viņai tomēr pirms tiem 35 bija baigi grūti)

guess,vai vispār kāds par mani ir atcerējies? :D (nē,es abzolūti nepārdzīvoju,es priecājos)

nēnu,vīrs neticamā kārtā atcerējās. bet laikam tikai tāpēc,ka vēl neticamākā kārtā viņš man vakar bija nopircis dāvanu un nevarēja nociesties nepasniedzis.
nu. tagad es ne nieka nekautrēšos viņam uzdāvināt to Boskke lampu vāzi vēkšpēdiņo.

ja es mācētu lasīt zīmes,tad man būtu kāds viedoklis par to,ka ieejot kapos kokā ķērc krauklis un divos blakus sēž asistenti, un ķērc un ķērc, un neapstājas, zemes virsū nav tai mājas

kad nācu ārā pēc pusotra stundas viņš vēlaizvien/jau atkal ķērca, bet nu,vismaz vēl nepaliku, nav kā manā mīļākajā anekdotē

es tiešām gribu ticēt, ka šī bija vispretīgākā dzimšanas diena manā mūžā.