rūsganais sprakšķis

rīts,protams, sākas visjolieliski,ja kautkāds sūda auto apšķiež visu priekšu, pielejot līdz lūpai līdz zobiem atiezto smaidu.
pareizi.
nav jau,ko smaidīt lietainā dienā veloderastējot uz darbu.

Ja salīdzina ar to,kā bija pirms gada, nespēju noticēt tam,kā ir tagad.

Iedomājos par to sestdien vakarā,kad zoli spēlējot bijām nosmējušies līdz krampjiem vēderā.

Tas vēlviens paldies,kas manam Tārkajam jāsaka, viņam izdevies salīmēt to taciņu starp mani un māti.

Es ceru,ka vairs nekad nepārtrūks. Jo man ir tik forša mamma.

klau, draugi burkāsbāzēji - kā īsti jūs tur tos garšaugus saldējāt?

este sabāzu mazburciņās baziliskus, dilles un timiānus eļļā, bet atceros,ka kāds runāja par saldēšanu, bet neatminos, ne kurš, ne ko, ne kā...
man gan liekas,ka eļļāpadarīšana ar nav slikta, kādu labu laiku vaidzētu glabāties un pēc tam kāda garda olīveļļa sanāks, taču ne vienmēr visam jābūt eļļainam,lai cik es nemīlētu treknu....