rūsganais sprakšķis

vakar līdz pilnīgai putrai galvā meditējām par iespējamām otrā stāva reinkarnācijām

ļoti stulbi,ka neviens no mums šīs dzīves laikā nav ieviesis par labu ģimenes draugu kādu arhitektu, jo ārpus verdikta par to,kur vispār varētu būvēt kāpnes, nebūtu slikti,ka kāds racionāli norādītu uz vienradžiem un citiem šrekiem plānā ...

izrādās, aličes sabirušas. salasīju, johaidī,tagad jāzaptē.

vēl arī salasīju vien litriņ gliemšus, bet vot tiem nekādu kulināro pielietojumu tā ar neesmu atradusi, tikai tik daudz,ka pretīgi un pēc tam vakariņas negribas.
savairojušies kautkādi sūda kailie, tos tikai ar kratīšanu pudelē iekšā, bueee