tas ir gluži parasts riebums pret darbu, ko cerams,var dakterēt ar atvaļinājumu (nu es plānoju no zaļās ceturtdienas dienas 10)
man gan tik daudz,kas tur būs jādara,ka atkal vairāk piekusīšu nekā atpūtīšos
secinājums tāds tāpēc,ka šorīt pamodos pirms modinātāja un nobijos,ka esmu aizgulējusies, jo jutos vairāk kā labi. kā turpināju justies līdz pat ierados darbā,tagd atkal drebina un galvsāpis.
aizdomājos.
družka/kaimiņiene mani nav uzaicinājusi uz savu dz.d. (otra družka/kaimiņiene izpļāpājās)
un no vienas puses es tikai jūtos atvieglota.
jo tā jau ir tikai mea culpa, neesmu bijusi kopš decembra ciemos (blakus mājā, ja!) no kautkādiem citiem pasākumiem esmu izvairījusies, zvanīt pati nekad nezvanu...
bet tas, par ko aizdomājos,ir mana dz.d.
kas vispār šogad pie manis nāks, ja daži vairs LV nedzīvo, ar citiem esmu pātraukusi komunikāciju specjāli, ar citiem tā pazudusi pati no sevis...
šķiet,ka pārmaiņas pēc, visiem būs,kur apsēsties..
no vienas puses ir žēl. jo draugi no vidusskolas ir... īpaši. bet tai pat laikā, tikai tāpēc turēties kopā...
ai,es esmu tik nenormāli nekomunikabla, man tik ļoti nevajag cilvēkus, jo tik labi ir pašai ar sevi,ka es jau pat nezinu,kas ir kas
kam gan tie vīrieši vaidzīgi?
taisa pārsteigumus (kas man ļoti nepatīk) un izbojā manu vakaru, kas taču varēja būt jauks un patīkams, lasot 4.troņu spēli
betnē, tā vietā es mēģinu savākt to haosu,ko četrās brīvības dienās esmu spējusi saradīt.
man ir tempertūra un tas nav godīgi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
