rūsganais sprakšķis

kā jau ticis noskaidros iepriekšējākos zinātniski pamatotos eksperimentos, es esmu galīgi nekāda seiviete sakarā ar nespējību adīt zeķes, nevēlēšanos cept kokletes un atteikšanos gludināt.
šodien man nākas ar smagu sirdi secināt,kārtējo reizi, ka arī pūt-un-palaid nekur nav gadu ritumā atšķetinājies prom.

šodien rīts bija īpaši kaitinošs un nogulēts un visas sviriņas ķērās aiz visām tapiņām, neko nevarēju atrast un tā.
un kautkādu neizskaidrojamu iemeslu pēc pa miegam pavilku zem kleitas to, nu, kā viņi saucas - tipa ļifons ar ļerpatiņu pāri pakaļai. ā, es viņu uzvilku,tāpēc,ka kleita baigi pieguļoša, lai apenes neizspiežas,jā.
lūk, un izrādās,ka tas draņķis ir tādā pakošā krāsa un spiežas cauri kleitai tas tonis, nu, krūtežā, kur apstiepc. un viss mans pelēkbtūnais tēls ar baltām pērlēm un copi, viss ir kaķim zem astes, nu.
un tā nu es sēžu te visa tāda īgna. vēlbezkam mana mīļākā (šobrīd) zilzaļā nagulaka savu intensīvo toni iedzen iekšā nagā vai kas vai, un neņemas nost ne lūdzama, un man tagad izskatās,ka esmu ķimerējusies ar zaļonku, jo paspēju tikai stiprinātāju uzlikt, un sarkano laku nevarēju atrast.
karoč, nesaprotu, kurestāda, kurestāda gadījos, vīiisnorokām, vissnorokāmārākrīt.....

p.s. un man ir nemitīgs stress, vai es to nolāpīto gludekli izslēdzu vai nē....