rūsganais sprakšķis

atnācu mājās ap septiņiem, starp citu, pēc tam,kad biju nograuzusi fonteina čīzburgeri, paralēli strebjot tīrkultūru ar liepziediem (ļoti intersanta garša), lai sevi izklaidētu, rakstīju garumgaru ierakstu cibā par to,cik burvīgs saullēkts un visko citu, bet mans telefons nogļukoja un neko neiepostoja.
maķenīt pagulēju un metos darbos - ir nopļauts viss,ko varēja nopļaut un nupat jau es ravēju tādus pakšus, kuros no pavasara nav līsts iekšā, skraidu ar dārza šķērēm kā dulla, pamazām sāku just,ka viss diezgan ļoti sāp un sūrst- tagad nesaprotu,vai no dejošanas, vai dārza darbiem.

suns nopļāvies nē, bet nokodies pļaumašīnu līks, ienāca iekšā un nokrita dīvānā, kaķis,kas visu dienu nobēdājies viens,tagad iekārtojies sunim pakaļgalā un sirsnīgi ar ķepiņām apķēris asti.
un sunim arī zaļas kājas no skraidīšanas pa svaigi pļautu zāli.
arī - tāpēc ka manējās par baltām nenosaukt..