rūsganais sprakšķis

vispirms, ņemoties pa pretrunīgajiem punktiem nolikumā un ar neslēptu sajūsmu kraujot čupiņā pilnīgi bezjēdzīgas vienības, kuras nevienam negribēsies lasīt,bet paši vainīgi,ka neizņēmuši laukā pēc kāda lielāka konkursa - vispirms, tātad, gandrīz aizmiersu visam sviestam pielikt tehnisko piedāvājumu. nebūtu birojā ievilcies smirdīgais kaitinošais kolēģis,kas tai piedāvājumā bija pilnīgu sviestu sarakstījis,tādejādi padarot manu vakarvakaru vēl garāku, hvz kā tas beigtos.

bet vēl jau man bija jāizpildās arī tālāk.
izdomāju,ka ikurāt vēl laiks aiziet uz jumta uzpīpēt.
un apsvēru domu uzkrāsot acis, bet tur gan slinkums sametās.
un tad attapos,ka vispār jau vairs tikai 10 minūtes palikušas.
pusceļā atcerējos,ka tai iestādījumā tak jāņem caurlaide, bet es, ofkōz, līdzi paņēmusi tikai plānotāju un pildspalvu.
par laimi, nebija kašķīgās tantes, bet gan jaunēklis un ar jaunēkļiem jau vienmēr visu vienkāršāk sarunāt.

tādi pīrāgi. tagad sāku kautko ņemties prātā,vai vissss tiešām tapa parakstīts un vai es kautkur nesapinos meistarībā. derētu iedzert, vai kā, bet 10 no rīta laikam nebūs tas laiks,kad beigt darba dienu.

nupatjau kļūdas ko pēdējās stundas laikā esmu pielaidusi, man pat nešķiet vairs smieklīgas.

viss apnicis, gribu prom, tas nekas,ka gulēt teltī.
ceturtdiena, nāc ātrāk.
nē, nākamtrešdiena, jā, nākamtrešdiena ir apsolītā zeme un atpestīšana.

ieeju IR un skatos - ""Latvijas pārstāve ECT jaunos pienākumus sāks pilsīt septembrī""

ne es viena šodien ar klavieri nedraudzējos.