rūsganais sprakšķis

kā jau tur teicu - paldies visiem,kas piedalījās ar ideju pienešanu, es nopietni apsveru nudien kādudien daļu izmantot, jo , kā jau teicu, es laikam sūkāju kā kulinārs, (bet šitas ir toč no tiem pirmsdzišndienas tarakāniem, jo itkā jau es skaitos garšīgi gatavojoša persona pie kā visi vienmēr grib nākt ēst)
galarezultātā gan es uztapināju pati savu variantu - jo man gribējās kautko sāļu un obvijslī negribējās iet uz veikalu, tad nu es sataisīju kaukādu omlešsacepumu cepeškrāsnī- ar karčām, sīpčām, speķi, sieru un zaļumiem. nu un mazliet gurmarķīšiem un tomātu mērci. baaaaigi garšīgi sanāca.
un atpalikušās olas brokastīs vārītas.

bet nu tākā jūs te tā abižojāties,tad es nemaz neprasīšu,ko man taisīt uz dizšndienu.
( gari un čīkstulīgi, uznāca rīta bēdeklis )

te viena ieraksta sakarā uzplaiksnīja atmiņa, neviens kerekters nav izdomāts.

vārdsakot,družkas zirgupuisis stāsta man visādus niekus un tākā mēģina pierunāt nebraukt prom un tā un šitā, bet es tik ni un ni, lecos uz dakšām apakaļ
šis prasa družkai, nu kas tai smukajai par vainu?
družka sāk skaidrot pasaules kārtību,ka tās smukās jau nekad nav jaukas, ka jaukums jāmeklē pie citām...
un nevilšus man pār lūpām izlaužas dzejnieka vārdi "ej nu, tu tač neesi pat jauka!"

man patīk,ja maniem draugiem ir pietiekami laba humora izjūta, jā.

es kautkā biju pārliecināta, nu, agrāk, ka gliemeži ēd tur klinģerītes, mergrietas, nu, tādas puķes
bet , jopcik, viņi man sēž i uz tulpē, i uz īrsiem, i uz plikiem avenājiem un ROŽU STUMBEŅIEM!!!!

pardoname, es vnk ienācu iekšā pēcc ikvakara izklaides, nebūtu pavisam tumšs , visa diulitru vaniša pudele būtu pilla. pa diusmit minūtēm.


za
dal
ba
ļi