rūsganais sprakšķis

mātei dabai kā jau normālai kucei ar sūdīgu humora izjūtu aka captain obvious visa iepriekšproblematizētā sakarā likās baigi asprātīgi uztupināt man deguna galā mīlīgu, sarkanu un sāpošu pumpu.

es esmu visā visumā toleranta . nu jeb izvēlos strausa pozīciju, kā nu kuram tīk to formulēt.
es zinu,ka ir cilvēki ar savādākiem viedokļiem, ja mani ar viņiem vieno kas cits, vienkārši cenšos apiet sensitīvos jautājumus.

bet tad,kad peispukā uz manas sienas parādās klaji citu viedokli demonstrējoši posti, mana tolerance sabirst pīšļos un es palieku kašķīga.
es jau nesaku,ka kautkādās lietās nav taisnība, bet, mans jautājums ir - ko ar to grib panākt? vienkārši paīdēt, cik forši bija padomijā jeb tas ir kluss aicinājums atgriezties zaudētajā pardadīzē?

nē, es tūliņ nomierināšos, tiešām, tikai novākšu postu no sava taimlaina.
es paburkšķēšu šeit, jo lai cik mani tas neaizskartu, tomēr iesaistīties šādās diskusijās manuprāt ir bezjēdzīgi.

skatījos vakariņas klab, jo man diezgan ļoti gribas ēst. vienu brīdi viņi visnotaļ apmierināja manas gastronomiskās vajadzības darbadienas vidū, tie kautkādu šlesera jeb kādi pirkstiņi,ko tante taisīja man pat kādu brīdi gluži vai uz mēles kusa.

nu,lūk, nepietiek,ka tur vairs neviens neko garšīgi neraksta, nē, ņem un ieliek bildes ar feisbuka linku. un tā vietā,lai es paskatītos uz cepeti, tur saliek bildes ar sejām, un tad vēl paskaties profilu un pilnīgi nejauši savelc paralēles un saproti,ka skaties uz vēl kādiem cilvēkiem no šejienes, un.....
aizelsos.
karoče , esmu ļoti neapmierināta, nu ,es negribu zināt,kā jūs izskatieties, negribu.
tagad var tikai sist sev pa pirkstiem.
un, ņemot vērā vairākos kopīgos draugus arīdzan apdomāt latvijas pīļu dīķa sīkulību un krist vēl dziļākā panikā, kurš no jums patiesībā patiešām mani zin dzīvē.

kāpēc es cepos? da vienkāši, pms.