![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ar visu to,ka man ap galvu ir aptīta kulifāna celīte, sadzirdēju dīvainu brīkšķoņu - aha - pavēru durvis - KRUSA!!
merī,merī krismas.
merī,merī krismas.
December 28th, 2011
esmu šorīt es.
tagad es žēlošos.
pirmkārt, pa nakti pamodos,jo tā pļocka uz galvas spieda ausi.
otrkārt, tie mani sasodītie mati atkal izdomājuši tiepties - zin,ar vienu šitādu nakti nekas nebūs - krāsa ir tāda nenosakāmi lazduriekstīgi oranžīga, bet bitītmatos,es gribu savu sarkanlillā un tas nozīmē,ka būs jākrāso vēl n reizes,lai šiem aizietu kasikas.
treškārt, no rīta ,skrienot ārā no mājas, atcerējos,ka vakar uzrāvu pusmētelim oderi , bet tā kā mugurā bija kleita, nekas cits neatlika kā vilkt garo mēteli,kurš ir fuipē un kāds vēl piešuvis to jenotu ap kaklu, nu,kas var būt smieklīgāks par garo mēteli ar kažokādas apkakli šāāādāāā decembrī
ceturtkārt, palikušas trīs dienas savest kārtībā kaudzi lietu ,bet vēlme strādāt tā arī nav radusies.
piektkārt, esmu izsalkusi un beidzas cigaretes, bet ar trešajā punktā minēto mēteli,man nav vēlēšanās nekur iet.
sestkārt, septiņkārt un astoņkārt es vēl izdomāšu.
tagad es žēlošos.
pirmkārt, pa nakti pamodos,jo tā pļocka uz galvas spieda ausi.
otrkārt, tie mani sasodītie mati atkal izdomājuši tiepties - zin,ar vienu šitādu nakti nekas nebūs - krāsa ir tāda nenosakāmi lazduriekstīgi oranžīga, bet bitītmatos,es gribu savu sarkanlillā un tas nozīmē,ka būs jākrāso vēl n reizes,lai šiem aizietu kasikas.
treškārt, no rīta ,skrienot ārā no mājas, atcerējos,ka vakar uzrāvu pusmētelim oderi , bet tā kā mugurā bija kleita, nekas cits neatlika kā vilkt garo mēteli,kurš ir fuipē un kāds vēl piešuvis to jenotu ap kaklu, nu,kas var būt smieklīgāks par garo mēteli ar kažokādas apkakli šāāādāāā decembrī
ceturtkārt, palikušas trīs dienas savest kārtībā kaudzi lietu ,bet vēlme strādāt tā arī nav radusies.
piektkārt, esmu izsalkusi un beidzas cigaretes, bet ar trešajā punktā minēto mēteli,man nav vēlēšanās nekur iet.
sestkārt, septiņkārt un astoņkārt es vēl izdomāšu.
gribēju šodien aiziet uz kolkakūlu, bet nu kas tie par tizliem seansiem - vai nu 17.45 vai 21.55
uz pirmo nevaru paspēt, a otrais tiiiik vēlu beigsies, johaidī, betnu nebraukšu tak uz centru!!!
un,jā, atkal jau kāds mēģina ielauzties manā feispuk akauntā. nesaprotu,ar ko esmu jebkādu šādu uzmanību izpelnījusies.
uz pirmo nevaru paspēt, a otrais tiiiik vēlu beigsies, johaidī, betnu nebraukšu tak uz centru!!!
un,jā, atkal jau kāds mēģina ielauzties manā feispuk akauntā. nesaprotu,ar ko esmu jebkādu šādu uzmanību izpelnījusies.
es dziestu, es izdziestu, kā man gribas ēst
somā mētājas kautkādi mandarīni un vaniļas krēms un piparkūkas
bet es gribu GAĻU.
lielu, sulīgu, tikko izceptu gaļas šķēli,viegli skrimšķošu gar malām un smaržojošu pēc olīveļļas un garšvielām
un klāt es gribu salātus, ledus salātus ar rukolu un ar citroneļļu un mazliet parmezāna, varbūt kādu čerītomātu un kādu zaļu olīvi un čabatu ar fetas sieru
un visa kā daudz par daudz un pēc tam stenēt,ka grūti un ka jaunu gadu jāsāk ar tievāku vēderu.
bet gan jau es vnk aiziešu mājās, paskatīšos ledusskapī, paskatīšos vēlreiz, neko citu kā olīves neatradīšu un tad pirms kolkakūl ielīdīšu maķītī un ietūcīšu iekšā čīzburgeri. vai fišmaku.
UPD
sāka spiest zeķubikšu gumija. saprotu,ka tas tāds mājiens ar mietu no augšas,ka hvaķit žraķ.
somā mētājas kautkādi mandarīni un vaniļas krēms un piparkūkas
bet es gribu GAĻU.
lielu, sulīgu, tikko izceptu gaļas šķēli,viegli skrimšķošu gar malām un smaržojošu pēc olīveļļas un garšvielām
un klāt es gribu salātus, ledus salātus ar rukolu un ar citroneļļu un mazliet parmezāna, varbūt kādu čerītomātu un kādu zaļu olīvi un čabatu ar fetas sieru
un visa kā daudz par daudz un pēc tam stenēt,ka grūti un ka jaunu gadu jāsāk ar tievāku vēderu.
bet gan jau es vnk aiziešu mājās, paskatīšos ledusskapī, paskatīšos vēlreiz, neko citu kā olīves neatradīšu un tad pirms kolkakūl ielīdīšu maķītī un ietūcīšu iekšā čīzburgeri. vai fišmaku.
UPD
sāka spiest zeķubikšu gumija. saprotu,ka tas tāds mājiens ar mietu no augšas,ka hvaķit žraķ.
es jau zināju,ka neko vairāk par kabernē un širazu nespēju pārvārīt.
nopirku pinonuār, galīgi nekāds var jau būt,ka ne tā marka, bet otrreiz nemēģināšu.
toties ir iemesls nedzert un tiešām aizbraukt uz kino.
kaķis šausmīgi sailgojies, aiz laimes,ka ļauju kost rokā, palaida tādus bezdeļus,ka bezmazvai logs vaļā jārauj.
nopirku pinonuār, galīgi nekāds var jau būt,ka ne tā marka, bet otrreiz nemēģināšu.
toties ir iemesls nedzert un tiešām aizbraukt uz kino.
kaķis šausmīgi sailgojies, aiz laimes,ka ļauju kost rokā, palaida tādus bezdeļus,ka bezmazvai logs vaļā jārauj.
mēģinu noformulēties. nesanāk. kaut apbraucu apkārt Mežaparkam,jo ceļš no kino šķita pārāk īss.
pirmkārt,es nesaprotu,par ko tur smieties, ja vien ne lai sev pierādītu savas personības pārākumu.
man gribas domāt,ka tas posms manā dzīvē sen,kā beidzies. es esmu, neapzināti, bijusi tāda maita pret šiem cilvēkiem,kad mēs visi vēl mācijāmies pamatskolā. pēdējās klasēs klasesbiedrenes tusēja ar vietējo "zelta jaunatni" - toreiz tas notika pie šķūnīšiem,kur lielie džeki (tie,kas pabeiguši vai nepabeiguši pamateni vāļājās rinķī) un činīja mopēdus un močus. atceros tās šausmas un skaudību,kad signe stāstijā,kā viņa no kakliņa dzēra šņabi un džeki bija sajūsmā. visi dzēra, pīpēja un tusējās tad,kad es jau biju izspēlējusi klavieres un lasīju kārtējo Golsvertiju vai Londonu zem segas.
es arī atceros,kā neizskaidrojamas laipnības uzplūdā vienu pēcpusdienu upmalā ņēmos ar miesta (~300 inhabitanti) lielākā dzērāju pāra puikām,kas bija gadus 5 par mani jaunāki, pīpēja tikpat ilgi ,cik runāja un tā arī laikam neizauga garāki par metru sešdesmit. tie nabaga bērni pēc tam pie manis lipa kā dadži klāt, es jau mācijos ģimnāzijā,prom,atbraucot ciemos biju smalka dāma un man bija kauns,kad tie knišļi skrēja pie manis . es biju pārāk aizņemta ar savu unikalitāti un, biju vēl tikai izlutināts bērns, lai aizdomātos,ka viņiem nav neviena,ko satrauktu,kas ar viņiem notiek,vai nenotiek, vai un ko viņi domā un dara. un ka tam,ka kāds izturas pret to nabaga bērnu cilvēcīgi, ir nozīme.
ja godīgi,es nestādos priekšā,kāda ir tāda dzīve. kad tevi nevienam nevajag. kad dzīvei nav jēgas un kad to nemeklē. jā, es čīkstu un vaidu un kautko ņemos, bet tas jau nav nopietni. man taču viss ir. ar ko es neesmu mierā?
pirmkārt,es nesaprotu,par ko tur smieties, ja vien ne lai sev pierādītu savas personības pārākumu.
man gribas domāt,ka tas posms manā dzīvē sen,kā beidzies. es esmu, neapzināti, bijusi tāda maita pret šiem cilvēkiem,kad mēs visi vēl mācijāmies pamatskolā. pēdējās klasēs klasesbiedrenes tusēja ar vietējo "zelta jaunatni" - toreiz tas notika pie šķūnīšiem,kur lielie džeki (tie,kas pabeiguši vai nepabeiguši pamateni vāļājās rinķī) un činīja mopēdus un močus. atceros tās šausmas un skaudību,kad signe stāstijā,kā viņa no kakliņa dzēra šņabi un džeki bija sajūsmā. visi dzēra, pīpēja un tusējās tad,kad es jau biju izspēlējusi klavieres un lasīju kārtējo Golsvertiju vai Londonu zem segas.
es arī atceros,kā neizskaidrojamas laipnības uzplūdā vienu pēcpusdienu upmalā ņēmos ar miesta (~300 inhabitanti) lielākā dzērāju pāra puikām,kas bija gadus 5 par mani jaunāki, pīpēja tikpat ilgi ,cik runāja un tā arī laikam neizauga garāki par metru sešdesmit. tie nabaga bērni pēc tam pie manis lipa kā dadži klāt, es jau mācijos ģimnāzijā,prom,atbraucot ciemos biju smalka dāma un man bija kauns,kad tie knišļi skrēja pie manis . es biju pārāk aizņemta ar savu unikalitāti un, biju vēl tikai izlutināts bērns, lai aizdomātos,ka viņiem nav neviena,ko satrauktu,kas ar viņiem notiek,vai nenotiek, vai un ko viņi domā un dara. un ka tam,ka kāds izturas pret to nabaga bērnu cilvēcīgi, ir nozīme.
ja godīgi,es nestādos priekšā,kāda ir tāda dzīve. kad tevi nevienam nevajag. kad dzīvei nav jēgas un kad to nemeklē. jā, es čīkstu un vaidu un kautko ņemos, bet tas jau nav nopietni. man taču viss ir. ar ko es neesmu mierā?