rūsganais sprakšķis

eiforija turpinās
vakar jaunos zābīšus vajadzēja iesvētīt
es tāāāāāāāā izdejojos Pienā, man jau bija aizmirsies,ciiiik forši tas ir

Bārnij,ko es bez Tevis darītu????

ēnas puse ir faktā,ka es jūtos līgani miegaina, bet man ir akcik daudz darāmā šodien,kas nu nekādi nav atliekams uz rītu un kas prasa diezgan būtisku smadzeņu piepūli...
nevajag dzert sarkan-balt-sarkanu vīnu.

enivej, manā smilšukastē spīd saule :)

UPD.
saule spīd, bet vajadzēja vēl pagulēt. saule arī griežas. un galva griežas... damn, nav rūdijuma.

izdzēru 2 kafijas, 2 kumeļtējas, vienu glāzi greifrūtu sulas , vienu tasi piparmētru tējas, apēdu biešu zupu.... beidzot jūtos pieūdeņojusies atpakaļ. varētu tākā iet gulēt.

sveikajā mēnesī šodien bija ļoti īpatnējs pusdienu piedāvājums. es ne par biešu zupu,kuru es vabše neēdu, bet šon bija kā kulaks uz acs (2.biešu zupa manā mūžā)

dīvains man likās otrais ēdiens - vistas fileja ar štovētiem kāpostiem. vēltur kaukāda bukstiņputra bija klāt.
itkā jau garšvielas bija netipiskas un šķovētie kāposti negaršoja pēc tā,ko es saprotu ar šķovētiem kāpostiem un kopā ar to fileju bija pat tākā ok, taču mans aizspriedums pret šādu savienojumu man traucēja novērtēt.

rakājos pa somu, meklēju jele ko gardu. atradu mandarīnu- nedaudz gan nošmulējies ar tonālo krēmu, bet vēl dzīvs.

taču kāds bija mans pārsteigums,kad savas Popinsas somas dziļumos uzdūros kālim. šķiet,kautkad pirms kāda laika biju sataisījusies dzīvot veselīgi...

p.s. jā,starp citu, Mērijas Popinsas soma taču ļoti zaudē sacensībā ar Hermiones somiņu, bet laikam pirmie bērnības iespaidi tie spēcīgākie...

nu,labi pinjon, Tev taisnība. Ir tas vecums.

Večiņa aizgāja uz klubu pakratīt pačku - un tagad sāp spranda un vēderprese :D



(nav vairs TIE gadi...)

jūtos salauzta pa visiem kauliņiem, kārtējo reizi brīnos par to,cik daudz dažādu muskuļu man ir un kā tie visi māk sāpēt.sākot no ausīm uz leju. nudien nesaprotu,ko es vakar esmu darījusi. jeb nesaprotu, kāpēc daru to tik reti . kamēr vēl varu kustēt. jāsaņemas.

staigājām ar peli pa rajonu un galvā skanēja dziesma,bet nespēju izkliegt - jo šai nespēju iemācīties vārdus no galvas, kaut man taču ir instalēta gana plaša liriku bibliotēka..
un aizdomājos,cik dīvaini.
man viss tik ātri apnīk, es negausīgi pilnām mutēm ielienu kautkur līdz ausīm un vēl dziļāk un neglābjami pārsātinos un viss. tā ir gan ar ēdieniem, gan ar cilvēkiem, gan sasodītajām studijām, gan visu citu, tikai ne mūziku. ja kautkas IR,tad tas paliek vienmēr. brīžiem intensīvāk, brīžiem ne tik ļoti, bet neidzēšami.

šīvakara neatceramie vārdi ir šie
es atceros,kā pirmoreiz apzināti klausījos kasetes ierakstā un tinu un tinu uz sava mazā dīvainā, tēta paša rokām meistarotā magnetafoniņa. un katru reizi klausoties, katrā tik dažādajā dzīves situācijā, es atrodu vārdos citu nozīmi.
Koens jau vabše baigi foršs. es tikai nemāku īsti jūtūbē sameklēt pareizos ierakstus.

lab, jāiet taisīt ēst, a to saucu uz vakariņām, bet vakariņas vēl zaļas. cccccccik jauki,ka var kādam uztaisīt ēst. vēl gan nezinu,ko taisīšu. chiefs manī nevaid miris, bet aizmidzis točna.

jā un šis ir ļaunākais no maniem ieradumiem, ļaunāks par dzeršanu un pīpēšanu un būšanu riebīgai. rakstīšana šeit apmierina manu vajadzību pēc komuniācijas un es vēl daudz retāk gribu kādu redzēt. tāpēc šovakar dubults prieks.