rūsganais sprakšķis

sestdienas rīta ekstrīms.
derētu kautkā izslēgt programmu "aizdomāšanās pie stūres".
izbraukāju visu pilsētu, pirmkārt, piesardzīgi, jo rīts bija apledojis, otrkārt, nekur nebija ledus.
un tad - aizdomājusies pa ceļam uz krematoriju, uz tā loka pie Brāļu un Raiņa kapiem - aizslidoju, fak! kad es mācīšos no savām kļūdām???

pēc apmēram 7 nomoda stundām, aktīvi pavadītām, sapratusi,ka nekas neatliks būs vien jāēd, bezjēgā novirinājusi ledusskapja durvis, nolēmu aizbraukt uz Alfu,jo vietējā magazīna piedāvājums absolūti neuzrunā manas garšas kārpiņas.

akmanšessiņ, kautkāds ārprāc. sapratu,ka es nedzīvoju līdzi laikam, tur kautkāda psihoze iestājusies, stāavietas nava, rimi tāādas rindas - vai tad tiešām tie Xmas jau ir klāt>????

iegāju Drogās, kritu kārdinājumā un sapirkos visādus špahteļus un rimi... tā īsti neko ēdamu nenopriku.

bet vīnā taču IR kalorijas, vai ne?

sāļie pīrāgi sanāca tik garšīgi, ka aiz priekiem saldos piededzināju