riepa nolaidusi gaisu.
man TEICA paskatīties no rīta, bet vai gan es kādreiz klausos,ko man saka.
izgāju dārzā, tā kā šodien izved miskasti,kas izrādījās dīvaini tukša, piegrābu pilnu konteineri ar lapām, pamētāju bumbu sunim, un TAD ieraudziju savu traģēdiju.
protams, savu autobusu-reizi-stundā nokavēju, tāpat tramvaju, centrā viss vienos korķos, e-talons palika makā,kurš mani pameta, 2 transporti ar pie šofera pērkamo biļeti - abidna, nebūtu tik auksts, ietu kājām, bet es taču nemāku saģērbties tā , kā ar sabtransp braucot, mašīnā man nesalst, mašīnā neapledo dušā saslapinātas matu šķipsnas, mašīnā braucot var uzkrāsot acis. mašīna ir tik ļoti forši, bet mašīnas man šodien nav, kas nozīmē,ka es arī uz treniņu nevaru aizbraukt. es esmu ļoti, ļoti neapmierināta.