rūsganais sprakšķis

pulkstens 1:29. naktī.
es tikai nupat beidzot sāku iemigt, jo laikam stulbais bālais ķēms debesīs aiztiek smadzenes.
kauc signalizācija. &*%&^%8!!!
manējā!
pēc ripuļa salabošanas bija slinkums dzīt pagalmā, stāv uz ielas.

man,protams, BAIL iet ārā naktī pie kaucošas signalizācijas. paņemu līdzi draudīgi rejošu suni. uz ielas neviena nav.
mašīnītei mož auksti palikās?
saprotu,ka ja gribu mierīgi gulēt, jāiedzen pagalmā.
visi logi aizsarmojuši tā,ka maz neliekās. iesēžos tankā, neko neredzot ar pakaļu ietaranējos pagalmā un atviegloti nopūšos, - kopš pēdējās (no daudzākām) vīna glāzēm pagājusi tikai stunda. bet gan māja,gan mašīna, abas sveikas un veselas.

šorīt piesēju karoglentīti antenai.

un tagad domāju,vai es nekādi savu šmuli neapdraudu. nekad neesmu neko pie mašīnas sējusi, bet , piemēram, man vienmēr gribas iet dauzīt lukturus tiem ,kas oranžās lentes piesējuši maijā braukā.
lūk, un ja es savā latvieša taisnprātībā pieņemu,ka urlas impulsiem ir daudz pakļāvīgi nekā es, vai kādam urlam nevar sagribēties apskādēt manu auto?
jeb tā ir absolūti egocentriska muļķība, ņemot vērā,ka šobrīd uz svētkiem karoglentītes gana daudziem drošvien piesietas?

uzliku savu Kuki-Muki uz datora

tagad tāds izkusis un staipīgs, esmu nomūrējusies lipīgi laimīga