rūsganais sprakšķis

un vēl es esmu lepna, pareizāk sakot, man jānoturās esot lepnai un nejūtoties vairāk vainīgai kā šobrīd jūtos - pateicu mātei,ka šogad Svecīšvakarā nebūs ģimenes sanākšana pie manis.
Ka es negribu,lai viņa paliek pie manis, jo no tā būs tikai sliktāk.

viņa, protams, nesaprata. un man ir žēl, bet es ticu,ka tā ir pareizāk.

un es iešu uz kapiem viena, kad būs jau pavisam tumšs izstaigāšu visus mīļos un tad ilgi sēdēšu pie Mātes Latvijas un jutīšos labi. jā.