rūsganais sprakšķis

pastāstiet, kādas ir jūsu dīvainības?
es zinu,ka esmu ūberdīvaina, bet es esmu vecmeita,man tas ir piedodami.
bet , domājot par savējām, sapratu,ka manējās koncentrējas vienā plauktiņā vairāk vai mazāk, bet es gribētu domāt,ka citiem ir savi plauktiņi un būtu interesanti uzzināt,kādi. nu,ja,protams ir.

man nenormāli kaitina,ja cilvēki ar mēli mēģina izbakstīt no zobiem kautko tur "ieķērušos". ar tādu riebīgu skaņu.
es nespēju normāli runāt ar cilvēkiem,kam ir ļoti šķībi/vai citādi nepareizi zobi, es nezinu,kur skatīties.
tad ir tādi cilvēki,kam runājot veidojas siekalu burbulītis uz lūpām un reizēm tāds nostiepjas no vienas lūpas līdz otrai, ar tiem es nevaru runāt vispār,jo man rauj uz augšu.
cilvēkiem,kas runā ar pilnu muti,man gribas uzšaut, bet vairāk par indīgām piezīmēm tomēr neatļaujos.
tāpat nevaru izturēt,ka žavājas, nepieliekot mutei priekšā roku. itkā jau tas skaitās elementāras pieklājības jautājums, bet vērojot apkārtējos, šķiet,ka daudzas elementārās pieklajības lietas tiek aizmirstas. un es labi zinu,ka ir dažādi pieklājības likumi,ko es arī neievēroju, bet tie netracina mani tā,kā šie.

kas kaitina jūs? apgrauzti nagi, spalvainas kājas? pārāk mazi ļifoni zem apspīlētām drēbēm?
anyone?