Bet es nesaprotu! Tu runā par to, ka cilvēki domā, kā graut, bet nedomā, ko likt vietā?!
Es runāju par to, ka, ja pat nav, ko likt vietā un ar ko taisīt grandiozas izmaiņas, vērtīgi ir kaut vai uz vienu vakaru visus sadzīt pa mājām un nākamajā rītā, sliktākajā gadījumā, tos pašus vecos spēlētājus kārtot pa jaunām kombinācijām, lai vismaz teorētiski būtu iespēja iegūt kādu atšķirīgu ainu un cerību uz citu iznākumu.
Protams, pavisam cits jau ir jautājums par to, ka, mainot vietām saskaitāmos, summa nemainās. Bet jaunas valdības veidošana ir veids, kurā es redzu vismaz kaut kādas cerības uz izmaiņām.
Nesaprotu, kāpēc Tu uzskati, ka - ja nav, ko likt vietā, tad vajag sēdēt mājās un cerēt uz brīnumu.

Tavuprāt, vakardiena bija demokrātisku vērtību uzmešana?