Biju prom astoņas dienas. Pirmo reizi tā nopietni bez interenta un telefona. Šajās astoņās dienās (nemaz nerunājot par darbu) notikušais:
Vecāki šķiras,
Vecāki dalīs īpašumus, arī to, kurā pašlaik mitinos
Nav un pārredzamā laika periodā arī nebūs naudas kredītam priekš pašai sava dzīvokļa
Šeit viss ir auksti,pretīgi un depresīvi

Informācijas par labiem un pozitīviem notikumiem, kam kaut nedaudz bet tomēr būtu ietekme arī uz manu ikdienu, nav.

Lai rītdien būtu spējīga uzņem arī visus "jaunumus" attiecībā uz veicamajiem darba pienākumiem, tagad iešu gulēt/paraudāt spilvenā.