Nakts negulēta, esmu aizvērusi acis uz pāris minūtēm, loģiski, ka praktiski pirms modinātāja. Iemeslu īsti nezinu, zinu tikai, ka visu laiku galvā maisījās darba kalkulācijas un plāni, kam kas jāaizsūta. Un tiklīdz kā aizvēru acis, tā rādījās vakadienas labais klients traka suņa ķermenī, tikai seja bija cilvēka ar platu smaidu un izvalbītām acīm. Nezinu, ko tas nozīmē, bet reāli es eju sviestā.
Šīs nakts analīze liek domāt, ka pareizāk būtu uz Londonu braukt sestdiena līdz trešdiena, lai vismaz nedaudz atpūstos no darba. No otras puses, man Londonā nebūs piekļuves darba meiliem un sistēmai, kas nozīmē, ka stresošu par darbu vēl divreiz vairāk.