Mēs ar kolēģiem parasti pie pusdienu galda bīdām kaut kādas filozofiskās sarunas par pretējo dzimumu. Tā doma ir tāda - mēs visi čomi un labi paziņas, tāpēc varam viens otru izmantot pretējā dzimuma izprašanai. Pagājušo nedēļu stāsts bija par to, kā sievietēm nav jēgas kratīt sirdi vīriešiem, jo viņi tik un tā nekad neko nesapratīs. Savukārt mums draudzenes teiktais dažkārt aizķeras tā, ka vari just dienām ilgi un naktīs negulēt.

So man tagad vairs nepietiek tikai ar čatošanu. Sirds pilna, asaras gandrīz jau līdz malām un Dī par šitā visa sākšanu tu man esi parādā vienu garu tējas dzeršanu martā. Cheers.