Atsāku sezonu. Pagājušajā nedēļā bija pirmā reize. Ejot cauri parkam, iemanījos tikt zīļu lietū un pašā sporta klubā sajūsminājos par uzrakstu dušās "nekāpt uz radiatora". Bezmaz par spīti gribējās uzkāpt. Trenerīte mani atceras un nāk pļāpāt, tas, protams, vienmēr patīkami.

Tad vakar turpejot zīļu vietā bija divi vai trīs makanie kastaņi (protams, adatainajos ievalciņos), bet veiksmīgi izvairījos. Taču sporta zālē tiklīdz nogūlos uz paklājiņa, lai sāktu staipīšanos, man pretim taisnā trajektorijā rāpoja garkājains zirnēklis. Panika neizmērojama! Ar vienu roku stiepjot otru kāju, jutos tik bezpalīdzīga, ka panikā sāku to radību pūst prom! Lai piedod man visas vingrošanas kolēģes, bet citas izejas nebija. Trenerīte laikam pamanīja un saprotoši nosmējās, savukārt es visu atlikušo stundu bažīgi skatījos, no kura stūra viņš atkal man leks virsū.