Šodien es tikai eksistēju un sāpu. Domāju par rītdienas pirmo darba dienu un tā kā neesmu ne kripatiņas krieviski apguvusi, tad vismaz šopings Zārā man ļāva justies kaut nedaudz sagatavotai rītrītam. Bet vispār es laikam tā līdz galam nesaprotu, kas ir tās visas biznesa etiķetes vai klasiskais apģērbs, jo tā strikti ņemot, nekas nav gana labs, un, ja neskatās strikti, tad vienīgā robeža laikam ir cauras džinsas. Cerams, ka ar laiku iemanīšos. Bet štrunts par apģērbu, esmu stresa kamols. Šodien pēkšņi vairs nekādi nevaru atcerēties visas pārējās pirmās darbavietas. Atceros darba pārrunas, bet tieši pirmo rītu, kad ierados uz rukāšanu, neatceros. Vēl neatceros, kā tiku galā ar savu pusdienu kompānijas problēmu. Tā ka rītdienai jau nu galvas lauzīšanas pietiks!