Aizgāju uz darba interviju, kur vajadzēja runāt krieviski. Satraukumā minstinājos, netrāpīju pareizajām skaņām, kā rezultātā prāts, būdams jau diezgan lielā panikā, spēra ārā katru trešo vārdu itāliski... Cik nu lūpas varēja, arī glāba, bet kopaina vienkārški dramatiska.
Labāk runāju/rakstu/lasu angliski un itāliski. Sliktāk krieviski. Latviešu valoda laikam kā tāda vairs nekotējas. līdz ar to nākotnes pieturvietas drīzāk ir kaut kur zābakpussalā vai lietainajā salā, ne šeit. Abet prom braukt ta negribas!