Šodienas vēlajās brokastīs bija silts piens ar kruasānu un stiprā itāļu kafija. Beidzot arī te saules stari ir gana slīpi un temperatūra tāda, ka rudens varētu arī tuvoties. Sāku knakstīties ap granātābola sēkliņām, kas man katru reizi ar lapnumu liek atcerēties, kā mēs tos granātābolus pagājušonedēļ tumsā zagām ^__^.
Patiesībā jau nezagām. Ap astoņiem vakarā, kad ārā jau tumšs, braucām uz vietējo atklāto futbollaukumu, kur starmešu gaismā visi wannabe futbolisti katru nedēļu sit bumbu. Noparkojāmies stāvvietā un tieši pretī mašīnas lukturu izgaismots kā briedis stāv granātābolu koks. Mans "ohoo" un klusumā izteiktie Marko leģendārie vārdi: "This tree is ready to harvest!" Pēc tam tikai klusa ķiķināšana, futbollaukuma sarga vaktēšana un nabaga kociņa zaru švīksti, līdz aizmugurējā mašīnas sēdeklī ieripoja septiņi lieli granātāboli.