To do listē biju ieplānojusi līdz lūnija beigām visu sakārtot un no liekā atbrīvoties, lai mierīgu sirdi un mantām pāris somās varu doties tālēs zilajās. Bet te pēkšņi izrādās, ka maniem vecākiem ir līdzīgli plāni un manu veco mantu likvidēšanu un kas baismīgi, ka viņi ir daudz čaklāki.
Tāpēc tagad starp mani un televizoru čupā sakrautas vecas drēbes, mētelis un vēl šādas tādas lietas, kas man nav vajadzīgas un vecāki ilgāk vairs glabāt netaisās.
Tāpēc domāju, ko ar šamām darīt. Ārā mest negribas, jo tas viss senāk bijis mīļš un dārgs. Ja nu ir kādas idejas vai ieteikumi, palīdziet ;)

Tikko atcerējos.
Pēc spēļu mājas apmeklēšanas naktī redzēju sapni par Katanas ieceļotājiem. Lai arī pirms pāris stundām biju izcīnījusi smagu uzvaru, sapnī ņēmos ap noteikumiem, kalkulēju, kur izdevīgāk, kā izdevīgāk utt.
Marko tajā pašā naktī redzēja sapni, ka viņam jānogriež dredi. Tas bija kudiš senā pagātnē. Tagad pirms divām dienām viņam piedāvāja ūberkruto bārmeņa un kādu tur vēl darbu šikā viesnīcā ar noteikumu, ka jānogriež dredi.

Nu vo. Ta nu es te tā domāju. Man sapnī rādās tas, ko pagātnē vajadzēja realitātē darīt, bet Marko savukārt sapņoja to, kas būs jādara nākotnē pēc divām nedēļām.

Tas nozīmē, ka esmu bremze, bet viņš pareģis? Un vai šāda tendence uz pretējām galējībām mums ir tikai tad, kad esam kopā un varbūt pat viens otram tās izraisam? Jebkurā gadījumā laikam esmu lūzere.