Apskatīju dāņu bezmaksas skolas un viņu piedāvātās maģistra programmas. Būtu jau skaisti, bet, ko es ar to pliko komunikāciju?! Domburšovu 2 nekad nepavilktu un ar tādu pliekanu izklaidīti piepildījumu arī nejutīšu. Parunājos ar Marko un kārtīgi nopratināju Fabio. Tagad man ir plāns. Četri gadi, daudz, daudz iztērētas naudas un maģistrs ekonomikas politikā, kas patiesībā nozīmē nokārtot visus bakalaura priekšmetus un paralēli vilkt vēl maģistru. Tādā ziņā Itālijas valsts augstskolas ir ļoti pretimnākošas. Samaksā studiju maksu un mācies visu, ko gribi. Nav tādu vājprātu, kā šeit - mācies divus priekšmetus veselu semestri dienas klātienē un uz C daļu iet nevari, ja nepiemaksā par katru kredītpunktu. Bet plāniņš uz goda, izskatās, ka liela un ilga atpūta pagaidām nu nekādi nedraud.
Par augstskolas kvalitāti?! Well, Unife ir līmenī daudzos naturālo zinātņu lauciņos un pievelk studentus ne tikai no Itālijas tālākajiem stūriem, bet arī normālu skaitu ārzemnieku. Cerams, ka arī sociālās zinātnes nav zemē metamas. Taču. Nav jau tā, ka būtu baigi jāiespringst, lai pārsistu LU līmeni. Mācības tur = viduvējība, tomēr saulē un skanošā valodā.
Ēnas puse šajā plānā ir Marko, kura maģistrs būs pabeigts pēc diviem gadiem un izklausās, ka tad, zābakzemē mācoties, atlikušo laiku pavadīšu viena.
Bet par to visu es domāšu vēlāk.