Nekādi nevaru aizmirst vakardienu. Labi, ka ir tādi vakari, kas liek atcerēties, ka Tev nepatīk visi cilvēki un visi pasākumi pēc noklusējuma. Savās rozā brillēs jau biju aizmirsusi, ka itāļi parastie man galīgi nepatīk un Marko ir izņēmums, kas pierāda likumsakarības. Tas, ka man patīk tie daži izredzētie cilvēki, nebūt nenozīmē, ka man patīk visi itāļi. It sevišķi visi, kas atmaldās līdz miglā un lietū ietītai Rīgai un naivu smaidiņu uz sejas var liet medu ausīs, ka ziniet, šī vieta ir kapitāla. Tad jau lielāks respekts man ir pret Alessio, kurš, jautāts, ko te dara, godīgi arī pateica - ja būtu zinājis cik drēgni un auksti, brauktu uz Spāniju. Un tad viņš šeit nodzērās, muhaha. :D
Labi, štrunts par stulbiem ārzemniekiem, bet vietējie krievi jau nu tiešām nav cilvēcīgas būtnes, sen nebiju tik nenormāli pārbijusies, eh. Mēs tomēr esam tāda no malas noskatīšanās tauta, ka paliek bail.

šodien slēpjas kalendārā:

14.04. melnraksta nodošana 24.04 pirmsaizstāvēšana
28.05. tīrraksta nodošana 8.06. tā aizstāvēšana
25.06. Universitātes aula un tusiņš!

YAY!