Šodien nolēmu eksperimentēt droši un devos uz Kolonnas wanna be frizieru salonu, kur roku iemēģina "jauniņie". Skaidri zināju, ko gribu, bet beigās, protams, ir pavisam, pavisam citādāk. Un vēl viņa tur gar mani noņēmās kādas divas stundas! Katrs matiņš tika griezts atseviški un divas reizes kā minimums. Visa šī apbrāža tikai dēļ fakta, ka mana vecā, labā friziere bija arī senas labākās draudzenes friziere. Un, lai arī viņa tur vairs droši vien neiegriežas, trakajai draudzenes mammai vienreiz uzskrēju un kopš tās reizes esmu pati savas frizieres meklējumos.
Bet šodienas "tanta" noteikti tā nebūs. Man nepatīk, ka 1. Viņai grūti saprast, ko saku; 2. Neiespējami izteikties bez katra trešā vārda krieviski; 3. Viņas pašas mati nav interesanti un pat, ja kādam patīk, tad man noteikti nē; 3. Viss notiek vienkārši šaussssmīgi lēni. Bet to lai die's dod viņai izkopt laika gaitā. 4. Man nav tādi mati, kā gribēju.

Lai arī nav, kā gribēju, tagad visi melnie mati praktiski nogriezti. Lampu gaismā izskatos dabīgi blonda. Te dienas gaismā gan atkal ir latviskais pelēkums. Smieklīgi, ka vesels paziņu loks pazīst mani kā gandrīz melnmati, hih, pagātne.