Gaidīju tramvaju, lai beidzot apciemotu Martuku. Saulītē sēdēju uz smilšu kastes un lasīju kaut ko par ētiku. Pienāk nepazīstams čoms un jautā, vai braucu līdz Juglai. Saku - nē, nebraucu gan. Viņš novaidas, ka cerējis uz labu kompāniju. Tālāk nezinu kā, bet sākām runāt par to, ka viņš kaut kādā grupā spēlē un grib nākamnedēļ uzaicināt mani uz koncetru Depo. Kad nāca tramvajs, iekāpa ar mani un kopā nobrauca pāris pieturas. Nezin kā dabūja tel nr un apsveica Vārda dienā. Dīvaini. Iegūglēju un izrādās, ka tāda grupa pastāv jau piecus gadus. Anyways, interesants veids, kā savākt auditoriju koncim. |