Vecāki teica, ka šogad skolā salidojums.
A man nekādu patīkamo emociju, vēderā viss sagriežas un metas nelaba trauksme. Viens ir gremdēties vidusskolas atmiņās, kur viss sliktais aizmirsies un rādās tikai silti pasteļtoņi. Pavisam cita lieta būs satikt tos visus F nākotnes zinātniekus un sākt neizbēgamo samērīšanos. Inesīte kā nojauzdama paspēja laikā uz ārzemēm notīties. A ko man darīt!? Nemaz domāt negribas par "A mana kleita skaistāka" "Mana izglītība augstāka" "Savukārt es pelnu vairāk" sarunām. Un sakiet, ko gribat, bet tā būs. Mammas un tēta klases audzinātāja pagājušajā salidojumā piegāja pie viņu galda, noelsās ~Nu te taču nekā no jums nav. Iešu pasēdēt pie Godmaņa galda.~ un aizgāja. Bet maniem pusbeigtajiem nerviem visu šito toč nevajag. Davaj satiekamies Vecrīgā un neformālā gaisotnē iedzeram tēju? :[