Rakājos pa atvilktnēm, meklēdama ārsta recepti un uzgāju visādus krāmus, tostarp aploksni ar skaisti uzrakstītu vārdu "Māra". Nezinu, kurš rakstīja uz aploksnes, kurš iekšpusē, bet pati rakstīšana bija pirms žetonu vakara vidusskolā. Droši vien salkana paštīksmināšanās, bet man tiešām patīk tas, kas rakstīts tur iekšā. Tikai mazlietiņ neticās, ka to tiešām rakstīja 25 dažādi klasesbiedri. Drīzāk gribas domāt, ka kāds, pirms došanas man, īsto eksemplāru iznīcinājis un sarakstījis iekšā cukuru un medu. Bet virus tasinība vien ir - labāka laika un labāku cilvēku par vidusskolā sastaptajiem tādā koncentrācijā kā toreiz vairs nebūs nekad.
Kulaks uz acs visiem komplimentiem un atzinumiem, ka ķīmija nav mana stiprā puse, ir šis: ".. meitene ar dzelzs nerviem, jo izturēt un pie tam smieties par skolotājas Jeromānes pilnīgi neadekvātajiem jokiem ne katrs ir spējīgs" muhaha :D Gribu atpakaļ tās šausmas :D