Atvēru sviesa cibas logu un kā ar bomi pa galvu, ka pagājusonakt taču bija sapnis! Par cibiņu, kura vecmāmiņai bija dzīvoklis tajā pašā mājā, kur manējai, un no otrā stāva loga viņš varēja redzēt manu dārzu. Es viņu nepazinu, bet, kad viņš izdarīja pašnāvību, uzzināju, ka viņš bijis manī iemīlējies, bet es viņa postus lasījusi cibā to pat nenojaušot. :D |