Tātad. Man acu priekšā ir vīzija, kādu mājalapu vajadzētu taisīt. Ar blogiem un visādiem prikoliem, bet man, protams, nav ne mazāko tehnisko iemaņu, lai to paveiktu. Ja kādam no jums arī gribas spēlēties ar mediju konverģenci (cerams ka preizi uzrakstīju :D) tad atsitiet meilu.

Vakar svinīgi atgriezos mājās. Un biju šokā, cik netipiski kārtīgi tur izskatījās. Ātri visu savandīju un kļuva ātkal mājīgi :] Bet ir kāda sāpe, kas dziļi sirdī smeldz. Puķes.
Nekad senāk man nekas nav audzis, bet šajā dzīvoklī aug un vienlaicīgi rada mānīgu priekšstatu par manu dārznieces talantu. Bet kāda ir patiesība!? Patiesība man kož acī, kad jau otro reizi pēc trīsnedēļu prombūtnes atgriežos mājās un secinu - puķes aug labāk, kad par tām rūpējas visi citi, tikai ne es. Brālēns pat iekabinājis domenique, jo timiāns burtiski veļas pār palodzi, efeja tik gara, ka jāatsien, gulbja dziesma liela un zied... un orhirejas laikam piesūcinātas ar līmi, jo zied jau trešo mēnesi pēc kārtas. Kā būs? Tagad, kopā ar mani, daziedēs tuvākajās dienās droši vien.