Ēdot savu mozzarella's omleti ar svaigiem tomātiem, klausījos LR1, kur nabaga Ansis ar divām dāmītēm vadīja 'sēņu stundu'. Nepagāja ne piecas min, kad radio tika izslēgts.

Pēc divām mamma atkal ieslēdza un tā mēs karojām par domu skaidrību un latvieša mītisko pasauli. Jo svarīgi piemetināt, ka pret Ansi vai viņa kompanjonēm man nemazāko pretenziju, pat ja viņi meklē sēnes ēterā. Bet, tā kā LR1 vīsžēlīgi atvēl ēteru visām tantiņām un onkolīšiem, kuriem nav slinkums šokēt Latvijas mūsdienīgos prātus, tad nu vienīgais komentārs, kas vēlās pār manām lūpām, jau kārtējo reizi radio izslēdzot, bija: Paldiesdievam, šito netulko angliski un netranslē ārzemniekiem.

Viens ir sēnes ēst (gastranomisku vai ekonomisku iemeslu dēļ - vienalga.)

Otrs ir sēnes dievināt, uzrunāt, mīlēt, glaudīt, apsegt, sarunāties. Sic!

Tomēr jauki, ka mans traumētais prāts pēc brokastīm taisnā taciņā devās pie Ādolfa, lai ielūkotos db.lv. Šā rīta latvieša prieks un laime ir rasts par Poļu ceļu infrastruktūru. Prieks un laime, ka neesam mēs vienīgā dīvaiņu tauta. :]