Otrā diena. šodien "apēdīšu" visas viņu instrukcijas, izpētīšu fondus un kritīšu uz nerva tālāk. Man tas izdodas, oh yēy. Laikam žurnālam vairs nerakstīšu vispār, bankā man patīk.
Un vēl es domāju par Gruziju. Par to netaisnību, ka visi krata ar pirkstu, bet krievi tik iet tālāk. Un tad. Kā šādā situācijā ārlietu ministre var piedalīties pamiera sarunās ar EU, NATO pārstāvjiem un krieviem? Vai tu varētu spēlēt pokeru akmens nopietnu seju, ja skaidri zinātu, ka tavas kārtis ir 00? Es droši vien izsprāgtu asarās, uzrāptos uz galda un labā kājas atvēzietā krievu galvas vienkārši aizspektu ar kāju prom. Jā, tā man tāda asiņaināka vīzija šajā burvīgajā rītā. Lai arī jums jauka šī diena! Dienvidositij, turies!