Man patīk, ka Garfields dzer kafiju! Vēl tikai uzsēdināt uz jumta un viņš būs mans varonis for ever.
Šodien kaulos tā labā sajūta, hehe. Vakar ar glanci iztrakojāmies. Viss sākās ar makten iespringušu sejas izteiksmi pie Džeinas, kārtojot preses caurlaides, parakstoties un tirgojoties. Nu tur mēs pakāsām visu, ko vien varējām pakāst, kamera palika aiz sētas pie apsargiem tāpat kā visiem pārējiem LV medijiem, kas neskaitījās PV oficiālie fotogrāfi (bet par to būs cits smeldzes pilns stāsts) uttutjp. Sakarinājām preses birkas, aplikām aproces, sadabūjām visus nepieciešamos pričendāļus un nopietni ienirām pūlī. Tā kā presei vajadzēja ierasties laicīgi, mums bija gana laika, lai izslīdētu visos virzienos pa estrādi un noskatīt labāko pleķīti. Labākais, tā ka neesi bēdīgs, izrādījās tribīnēs pašā augšā metru no gaismotāja/filmētāja/kkāda wannabe-busy džeka.
Un tad mēs tur tā stāvējām ar cigreti zobos un sajūtu, ka visa pasaule ir pie kājām un tam-tur-augšā toč ir palaimējies ar lokāciju, jo no augšas visu toč var labi pārredzēt.
Un tad. Hehe. Tad mēs sākām gorīties, lēkāt, trakot, ārdīties, svaidīties, dziedāt un bļaustīties. Nu tas, kā parasti. Visi tie nabadziņi, kas iepiķojuši par sēdvietām sēž un šūpo rokas. Neveikli pieceļas, pastāv un atkal apsēžas. Muhaha. A mēs ar gaismotāju pa augšu! :D

Negribas pārspīlēt vai kā, bet redzot pilnu Mežaparka ainu no viena gala līdz otram, no labās malas līdz kreisajai, visu pilnu ar cilvēkiem - galviņas viena pie otras - dzīvē tādu pūli nekad nebiju redzējusi. Kā no Sarumana torņa redzēt visas armijas, psc.