Pasaciņa
Skrien un skrien un neapstājas; zemes virsū nav tai mājas
April 18th, 2008 
09:56 am - vakar
Vestardu noteikti rausta neviens cits kā pats mūzikas dievs. Dzīvajā tiešām izskatās nedaudz ērmoti. Toties 135grādi no pretstata gan ir ļoti pareiza vieta sēdēšanai - kārtīgi var izpētīt pirkstiņu slīdēšanu pār taustiņiem. Līdz šim vienmēr pievērsu uzmanību Paula mazo stubenīšu mētāšanai pār klavierēm, Vestarda garie un slaidie pirksti skaisti un pavisam liegi pārkūst pāri taustiņiem. Un, ja Evija akurāt orķestra noskaņošanās brīdī nebūtu pateikusi par tām orgasmīgajām grimasēm, pati nemaz nebūtu iemanījusies novērtot. Apmēram pusē bija muzicēšana, kad atklāju, ka Lielās Ģildes spoguļotie stikli akurāt domāti Vestarda sejas iepētīšanai. Tad nu pārējā laikā pa galvu man šaudījās šādas tādas domiņas, kā - Vai viņš pats sevi ir redzējis no malas un kā viņš to komentē? Kādām paralēlajām pasaulēm ir jāmājo cilvēka galvā, lai uz āru izklauztos kaut kas tāds? Vai viņš spēlējot pavisam aizmirst par skatītājiem un apkārtējo pasauli? Un galu galā - vai tiešām kungs labakajos gados ar spīdīgi pliko galvu, kurš sēdēja Vestardam tieši pretī un spēlēja vijoli(altu?)tiešām ne reizi acis uz viņu nepacēla? Un, ja pacēla, vai nemanāmi koda lūpās? Va varbūt tik labi izprata jaunā mūziķa performanci, ka pie sevis nemitīgi lādējās: Ja man nebūtu šī dumā, mazā, rokās turamā instrumenta, bet gan lielais Steinways, es ar' kārtīgi izgorītos?!


Anyway. Jauks pasākums visādi citādi krapīgajā vakardienā. 10+7dienu periods ir noslēdzies. Tagad pirmā diena 33dienu maratonam līdz nākamajam 9dienu periodam.
This page was loaded Jan 4th 2025, 12:42 pm GMT.