Šodienas pusdienās pati sevi pārspēju! Nekā labāka nav bijis un diez vai arī būs. Kopā kādas vairākas stundiņas šiverējos - sākumā sakapāju cietākos dārzenīšus un apcepu olīveļļā. Kamēr šamējie uz lēnas uguns brūninājās, kapāju mīkstākos un plānākos dārzenīšus un bēru virsū apbrūninātajiem sutināties. Kad pannas vāku paceļot, nāsī iesitas dārzenīšu smarža un paši apakšējie jau taisās iecepināties, leju klāt ūdentiņu un pēc pāris mirkļiem dārzenīši pannā klusi burbuļojas. Fantastiskas krāsas un smaržas. Nekad neesmu spējusi saprast, kā tādu daili varētu sabojāt ar gaļu. Māmiņai padodas iešaut tos dzīvnieku gabalus laikus un gana ilgi nošmorēt, lai būtu neganti gardi, bet, kamēr man nesanāk, pati uz nepatikšanām neuzprasos un i necenšos. Pārkaisu rupjo sāli, pārrīvēju melnos pipariņus un ļauju viņiem visiem tur mīlīgi burbuļot. Procesa vidū tikai atcerējos, ka viņā galā šie sautējumus nemaz nepazīst - visi dārzeniši sakapāti un izsutināti beigās pārvēršanas par mērci. Kā tomātu, kā pesto. Pāris mirkļi un domas lidojums turpinās! Dārzenīši turpināja burbuļot uz lēnas uguns, iekaisīju klāt kartupeļu skaidiņas, iebiezināju un tad jau final touch ar rīvētu Krievijas sieru. Ierīvēju gan baigāko gabalu, bet viņš tā skaisti pazuda mērcītē. Garša arī bieza un karsta. Siera dēļ, mērcīte arī nemaz tik ātri nav atdzesināma. Tā kā dārzenīšu sautējums lēnām pārkonfigurējās mērcītē, tad piedevai novārīju pāris pēdējo šauju skruļļoto makaronu. Kad makaroni gatavi, noleju ūdeni, bet tā, lai viens centimetrs pašā dibenā paliek. Tad - plunkš - pa virsu pastai uzkrauju visu pannas saturu ar dārzenīšiem, sakusušo sieru un visu kārtīgi samaisu un ļauju iesutināties pēdējo reizi. Centimentrs ūdens katla apakšā nepieciešams dēļ siera - lai arī mērcītei ūdens piegāzts, siers nodevīgi izgrūsta dārzenīšus un par katru cenu mēģina piecepties trauka dibenam.

Pats skumīgākais, ka šādi rosīties pa virtuvi varu tikai tad, kad dzīvoju viena. Kad neesmu, tad ēšana šķiet tik mazsvarīga un triviāla, ka negribas tam ziedot dārgo laiku.. tad labāk ir ar skrumšķīsiem, gardumiem, augļiem, Lidiņiem un ciemošanos. Kaut gan zinu, ka šo te jau nu ļooti novērtētu. Ēdu viena ar skumjās sagrieztu ģīmi. Garšīgi jau ir bez gala un vientuļi arī. Labā ziņa - drīz varēs sākt taisīt vakariņas.