jeb Dzeltenā lietussarga rēgs.

Zini, kur ir Seda? Ja zini, tad esi varen intelektuāla būtne.
Manā prātā tas izklausās aptuveni tā: Kaut kur postpadomju republikās, nekurienes vidū un mazlietiņ uz ziemeļmalu, tur, kur dzīvo dūņu rūķīši un kūrdas rūķenītes.
Tur mēs vakar bijām. Bet viss sākās ar jau par folkloru kļuvušā dzeltenā lietussarga patiesā īpašnieka meklējumiem. Alvis [labu gribēdams] piesolīja man savu ceļojumu bildes un vēl šādus tādus labumus, ja līdz Vecgada vakaram savākšu pie viņa nu jau gadu mītošo manu dzelteno lietussargu. Vārds pa vārdam un vakar rīta agrumā mēs četr.gab., es, žūriņš, grandāns un alvis, ar vilcienu devāmies Valmieras virzienā. Lieki piebilst, ka visiem maniem kompanjoniem i pa mašīnai un tiesībām un citām šādām tādām 21.gs ekstrām, tomēr pasākums saucās postpadomju garā un mēs ar smērētām siermaizēm, tējas termosiem un ar vilcienu devāmies uz TURIENI.
Valmiera nebūt nebija mūsu galamērķis, tomēr vienubrīd jau sabijāmies, ka tā tomēr sanāks- Alvis gudru ziņu bija saskaņojis braucamrīkus tā, ka minūti pirms vilciena pienākšanas no Valmieras atiet autobuss uz Sedu [klusināta bungu rīboņa dadadada-am]. Viņš bija naivi iedomājies, ka autobuss jau nu apjēgs, ka tās pāris min. vilciena pasažieri būs jāpagaida, bet tad... kas to būtu domājis, ka ir vēl kāda pilsēta Latvijā, kur vilciena stacija nenozīmē vispārēju pasaules centru un autoosta ir 20min attālumā?! Cerības uzreiz neatmetām, bet uzbūrām ainiņu kā mēs ar lēto Valmieras taksi dzenamies Sedas virzienā, taksistam izkliedzot zelta frāzi "Sekojiet autobusam!!". Skarbi palika ap sirdi, kad pat taksometru nebija, noķērām sabiedrisko autobusu un aizvizinājāmies uz autoostu. Nākamais autobuss pēc stundas. Nopērkam biļetes un atlikušo laiku pavadām aizdodmīgi lētā autoostas ēdnīcā [grandāns uzstājīgi mierina, ka šī NAV autoostas ēdnīca, jo autoosta ir PĀRi placim] [žūriņš nokauj pusdienu romantiku, apgalvojot, ka bez mīksta vēdera mēs prom no šejienes netikšot][kompānijai tikko pievienotā piektdaļa- šķēls cītīgi grūž visu māgā un piesola nodezinficēt ar 100g.]. Jau pēdējās desmit minūtēs uztaisam fikso šoppingu caur autoostas tirgu. Kā izrādās, tas nav le grande tirgus, tikai tāds... maziņais. Kamēr ar žūriņu krītam uz apakšveļu, alvis ir paspējis iegādāties cepuri "extreme", grandāns mašīnas mob. lādētāju un šķēls vienkārši murrā aiz sajūsmas sak' cik te viss lēti, labi, izdevīgi. Tad jau sēžamies autobusā un ne stunda nepaiet, kad ar glancīti ievizinamies mūsu THE galamērķī Sedā [arvien skaļāka bungu rīboņa daadadaaam].

----turpinājums sekos----

( derīguma termiņš beidzies )