Diezgan sadistiski. Biju pārliecināta, ka šajā rajonā ir tikai biroji. Figuški- uz pretējās mājas jumta terases kaut kādi izlaideņi cep šašļiku. Mums ar tukšo vēderu tas galīgi nepatīk. Darbs saulainā sestdienā galīgi nerulzz, bet pozitīvais moments, ka vismaz saule ir jau aiz jumtiem un neņirdz tieši monitōrā. Līdz ar vakara nojausmu ir tapusi jauna apņemšanās- pabeigt visu šovakar, lai rītā var gulēt saulē un nekustēties. (Un tieši šajā brīdī droši vien kāds tur augšā nolemj, ka rītdienai būs būt lietainai un aukstai). Anyway, mans pissed-off garīgais līst pāri malām, gribas ēst un gribas aukstu sidriņu. Bet kas ta dos, visi jūs, nodevēji, esat tajos nolāpītajos festos. Galvenais iemesls, kāpēc man viņi visi tā nepatīk ir tas, ka es tur ne kripatiņas neesmu.

Toties pozitīvais, pozitīvais dienas moments.. šodien naf. Ir tikai tāda dīvaina sajūta vēderā.. no tā, ko noriju pusdienās (patiesībā kauns. Nevar nemaz teikt, kas tas bija). Un. Tā siltā saule un aukstais, labi- vēsais-, vējš.. gaisā kaut kas, kas sākas ar "r" un beidzas ar "udens". Skaļi neteikšu- a to vēl pierunāšu. Pē.