Katrs bezdarbnieka statusu izprot un izmanto atšķirīgi. Nevaru gulēt aiziet ātrāk kā piecos no rīta, līdz ar to mostos ap divpadsmitiem. Draudzene ieinteresēti apjautājās par Romas laika joslu. Nū un, ka pulkstens griežas tikai pa stundu?! Man vienkārši ir grūti. Doh.
Klausos Fabio Concatio. Itālijas medījums. Nāca man reiz atklāsme, ka nav labāka suvenīra par mūziku, tāpēc arī Romā par katru cenu gribēju atrast mūzikas veikalu. Vispār jau beigās atradu, drīzāk uzskrēju virsū tādam pamazam, pēc izmēriem kā Latvijā, bet izvēle bija vel mazlietiņ mazāka. Sapratu, ka šī ir tā vieta, kur kaut kas jādabū, vairāk nebūs. Taisnā solī devos pie pārdeveja letes, pat neuzmetusi skatu disku plauktiem, nezināju, ko īsti gribu. Skatos acīs, smaidu, lūdzu palīdzību. Palīdziet, lūdzu. Man nepieciešama kapitāla mūzika. Itāļu mūzika. Vispār jau smieklīgi, līdz šim biju pārliecināta, ka itāļiem ir tikai mīlas balādes, nu nenovirzoties uz underground galu, jā, esmu diezgan tumsonīgs radījums. Bet ja nu reiz šamais apjautājās par stilu, tad pati nezinu, kāpēc, bet pirmais, kas trāpijās uz mēles bija drum'n'bass. Protams, nebija. Toties par salikumu itāļu dramnbass man nāk smiekliņš. Izklausās taču labi! Mīlas dziesmas ņemt tomēr nevēlējos, teicu- vajag kaut ko tādu labu...nu teiksim no čigāniem. Tad pārdevējs izlikās apstulbis, bet ļoti ātri sāka rosīties. Atvainojās, ka īstu čigānu viņam arī nav, bet ir viens tāds, kas no viņiem ļooti iespaidojies. Lika mūziku, sāka rosīties ap pastiprinātāju un turpmākās minūtes pārvērtās kolosālā novakarē Trastaveres mazo ieliņu jūklī. Un tad vēl un vēl vienu. Disks jau kabatā, bet šamais tik liek un liek un es ar to stulbo, pakusušo smaidiņu nevaru atrauties no letes, ārā iet pavisam negribas. Beigās apmainījāmies ar daudziem, daudziem komplimentiem, lieliem smaidiem atvadījāmies. Onka saprata, ko man vajadzēja, mūzika tiešām ir laba. Ģitāras un balss un mīļš ritmiņš, nav tīri čigāni, toties ir Itālijas saule. No vienas puses jau labi, ka nav tīri. Tīros man mājās neļauj klausīties; citiem, lūk, griežoies ausīs. Bet šos var paciest, kamēr nav nodrillēti uz rinķi.
Uz diska vāciņa pats mākslinieks. Onka gados sēž uz klints, augstākas par citām un raugās tālēs. Un mūzika arī tāda- over the hills and far away! |