Neatceros precīzi, bet pirms diviem trim gadiem Rīgā ik pa laikam viesojās čigānu mūziķi un pa stundiņai pa divām izklaidēja klausītājus Nacionālajā teātrī, Ģildē un droši vien vēl kaut kur, kur pati klāt nebiju.
Protams, ka pirms tam tā īsti neko nebiju dzirdējusi no šīs kultūras pērlēm, bet instinktīvi jutu, ka patiks. Abet varbūt pie vainas bija jaukais tumsnējais ansambļa solists ar gariem, viņļotiem matiem un ugunīgu skatienu?! Haha, es tagad fantazēju, bet tas tipāžs aptuveni tāds arī bija. Jauki, vienvārdsakot. :))

Mūzika bija tik kapitāla, ka īsti mierā nosēdēt nevarēju, pēc koncerta plaukstas sāpēja, sirds vai pa muti ārā lēca, patika, patika ārkārtīgi. Viņi nebija nekādi plānā galdiņa urbēji- ar stīgu instrumentiem, sitamiem instrumentiem, ja nemaldos, bija arī saksafons. Mūzika tik ļoti patika, ka gandrīz jau pirku disku. Tikai saprāta balss neļāva- viss taču atrodams, viss taču pieejams pa brīvu.
Jā, stāsti manim Daugaviņa.
Pieejams ir pops lielās devās un vēl sazin kādas izplatītas skaņas. Čigāni nebūt nav izplatīti, ja būtu, tad tie vairs nebūtu čigāni.
Lai nu kā, mūziku neatradu. Pusgadu saudzēju ieejas biļeti, lai neaizmirstu grupas nosaukumu. Protams, pazaudēju un aizmirsu. Tas bija pirmais.

Turpmākos mēnešus pēc čigānu apciemojumu beigām kritu mērenā panikā, nespējot atrast neko no vajadzīgās mūzikas. Mīļā miera labad radiņi uz kādiem laikam vārdiņa svētkiem uzdāvināja disku. Protams, ne to, ko vajadzēja! Nav jau labi tā teikt. Diskam tomēr nebija ne vainas. Aplipu ar vēl pāris skanīgām melodijām, pielipināju vēl dažam labam, bet be uz pusi tik stipri kā pati sev. Disku nodrillēju no viena gala līdz otram, vecākiem smagi uzkritu uz nerva(jā, pie vainas diametriāli pretējš gaumes), bet tā kā jaunas čigānu mūzikas vēsmas mani nesasniedza, ar laiku metu mieru.
Un ja nu tomēr tev uz datora mētājas kaut kas no Eleni Vitali izņemtot "Song of the Gypsies".. ya know.. Varētu pat izsludināt atlīdzību ;)

Pirms pāris dieniņām, klausoties jauku, ritmisku mūziciņu, kā ar bomi pa galvu! Tagad atkal klausos čigānos. Bail tikai, ka atkal pietrūks un pārtrūks. Atjaucu ar grieķu tavernas dziesmām. Ja neieklausās, tad iespējams dažubrīd apmānīt sevi un sakabināt ar čigāniem.

Nja, uz vienu pusi vai otru, bet mūzika ir slimība.